Ziņas
Būvniecībā ienāk energoefektīvas koka konstrukciju daudzstāvu būves
Koka konstrukciju būves ar energoefektīviem risinājumiem ir šodienas realitāte. Šādu ēku būvniecība varētu kļūt arvien pieprasītāka, jo tā apvieno klimatam un Latvijas ekonomikai draudzīgus risinājumus. Konstrukciju galvenais materiāls ir koks – GLT (vienvirziena līmētas) un CLT (krusteniski līmētas) koka konstrukcijas: paneļi, sijas un kolonnas. Tas ir materiāls ar nākotni ne tikai privātmāju celšanā, bet arī daudz plašāku un lielāku publisko ēku būvniecībā.
Viena no šādām ēkām – Ogres Centrālā bibliotēka – ir tuvu celtniecības darbu noslēgumam. Apvienojumā ar viedām tehnoloģijām jaunā ēka saudzīgi izmantos siltumu, dabīgo apgaismojumu, ārtelpas funkcionālo plānojumu. Līdz ar koka paneļu tehnoloģiju plašāku izmantošanu Latvijas būvuzņēmēji gūst pieredzi šādu projektu īstenošanā. Ogres Centrālās bibilotēkas būvuzņēmējs ir RERE Gupa uzņēmums RERE Būve, kas šo ēku ceļ pēc apvienotā projektēšanas un būvdarbu līguma, izmantojot digitālo būves modeli (BIM).
Projektu direktors Arvis Mūrnieks skaidro: ""Projektēt un būvēt" modelim šādā ēkā ir īpašas priekšrocības, jo izmantojot gatavās koka konstrukcijas, izšķiroša nozīme ir precizitātei. Projektēšanas un būvniecības pakalpojumi viena līguma ietvaros ļauj vienoti pārredzēt katru procesu un soli. Apvienojumā ar detalizēti izstrādāto BIM sistēmu varam sasniegt vēl augstāku efektivitāti."
Projektēt un būvēt princips ļauj būvēt efektīvāk
Projektētāju, inženieru un būvnieku ciešā sadarbība tiešā veidā nodrošina kvalitatīvu galarezultātu, un izņēmums nav arī koka konstrukciju būves. Koka karkasa ēkas izbūvi raksturo augsta precizitāte – līdz milimetram nomērīta rūpnieciski izgatavoto būvdetaļu atbilstība. Būvlaukumā jau gatavos paneļus atliek vien saskrūvēt kopā kā lego klucīšus, ietaupot gan laiku, gan resursus.
"Projektēt un būvēt" (no angļu val. build and design) priekšrocība ir iegūtais laiks, jo vienlaicīgi var tikt veikti projektēšanas darbi un arī uzsākti būvdarbi. Šo principu arvien biežāk izvēlas arī publiskais pasūtītājs, šādā veidā mazinot riskus, kas ir saistīti ar projektētāja, būvuzņēmēja un pasūtītāja iespējamām nesaskaņām.
Būves informācijas modelī var pamanīt vismazākās neprecizitātes
BIM modeli visam projektam vai atsevišķām tā sadaļām ir iespējams attīstīt dažādās detalizācijas pakāpēs jeb slāņos. Tas dod iespēju vienoti saredzēt dažādas būvprojekta daļas – konstrukcijas, komunikācijas, un izsekot, lai tās cita citai netraucētu. Piemēram, topošajā Ogres bibliotēkā, ņemot vērā šīs būves daudzveidīgās jumta plaknes, dažādos slīpumus un logu aiļu plašumu, jumta konstrukciju un virsgaismu logu detalizācijas pakāpe būvniecības procesā no ražotāju puses tika paaugstināta. Šādā veidā BIM modelis bibliotēkas projekta realizētājiem parādīja katra elementa ģeometriju, savienojumu mezglus, stiprinājumu veidus visiem jumta būvelementiem.
BIM vidē izstrādāto koka konstrukciju detalizāciju izmanto konstrukciju ražotāji, paaugstinot detalizācijas pakāpi elementu ražošanas vajadzībām. Latvijā attīstās vietējie CLT un GLT koka konstrukciju ražotāji, kas tās sekmīgi arī eksportē, bet ir arī projekti, kur būvniecībā izmanto ārvalstīs ražotas koka konstrukcijas. Pēc vairākiem veiksmīgi realizētiem apjomīgiem projektiem būvnieki secina, ka, lai arī BIM izstrāde ir dārgāka un tā prasa laiku, iegūtais rezultāts – izstrādātais būvprojekts, ir daudz kvalitatīvāks.
"Uzstādot piegādātās būvkonstrukcijas, novērojām, ka konstrukciju ģeometrija ir ar ļoti augstu precizitāti. Turklāt mūsu inženieri un montāžas meistari attīsta jaunas prasmes un uzkrāj pieredzi, lai būtu vēl zinošāki šādu ēku būvniecībā," norāda RERE Grupa projektu direktors Arvis Mūrnieks.
Līmēto koka konstrukciju tehnoloģija – droša un bez pārsteigumiem
Tā kā CLT sastāv no vairākām koka kārtām, kas salīmētas šķērsvirzienā, tad iegūtais materiāls novērš koka nevēlamās īpašības: piebriešanu, izplešanos, izžūšanu un saraušanos. Tomēr viens no izaicinājumiem ir koka konstrukciju pasargāšana no laikapstākļu ietekmes to uzstādīšanas laikā, jo nokrišņu ietekmē paneļi var sākt zilēt un deformēties. Tāpēc svarīgi izmantot dažādus speciālus atbalsta līdzekļus un paņēmienus, kuru izvēle katrā projektā ir jāizskata atsevišķi. Šim jautājumam jāpievērš pastiprināta uzmanība, jo ne vienmēr turpmākie tehnoloģiskie procesi vai ēkas izbūve ļauj ērti uzstādīt pagaidu jumtu vai īstenot citus aizsardzības pasākumus.
Vēl viens jautājums, kas saistās ar drošu koka izmantošanu, it īpaši daudzstāvu koka ēkās, ir ugunsdrošība. Tāpēc ēkās tiek uzstādītas sprinkleru jeb automātiskās ūdens izsmidzināšanas sistēmas, kā arī jau projekta izstrādē tiek paredzēti droši evakuācijas ceļi.
Koka konstrukciju ēkas – ilgtspējīgas, energoefektīvas un atbilstošas starptautiskajiem standartiem
Viena no šādām starptautiskām sertificēšanas sistēmām ir BREEAM. Tās kritēriji dod priekšstatu par visiem aspektiem, kas jāņem vērā ilgtspējīgas ēkas plānošanā, projektēšanā, būvniecībā un ekspluatācijā. Ēkas atbilstība BREEAM prasībām ir kā kvalitātes mērījums visam procesam, sākot ar Pasūtītāja uzdevumu, projektēšanas darbu, līdz pat būvniecībai. Arī Ogres Centrālā bibliotēkas jaunbūve tiek sertificēta saskaņā ar starptautisko BREEAM sistēmu. Šo kritēriju sarakstā ir daudz parametru, kuri jāizvērtē un jāparedz, kā to izpilde ceļ ēkas vērtību, sākot ar putnu būrīšiem kokos un beidzot ar vides pieejamību, telpu apgaismojumu un citiem faktoriem, kas veicina cilvēku labsajūtu un ergonomiku.
Modernās koka konstrukciju ēkas ir iespējams veidot kā pasīvas ēkas, tāda būs arī Ogres bibliotēka. Piemēram, Ogres bibliotēkā būs siltumsūknis, kas darbosies sistēmā ar siltuma atgūšanu no kanalizācijas notekūdeņiem, kā arī lietusūdens savākšanas tehnoloģija, kas ļaus lietusūdeni iepludināt zaļās augu sienas automātiskajā laistīšanas sistēmā. Šādi risinājumi kopā ar viediem ēkas pārvaldības rīkiem, piemēram, automātisku apgaismojuma intensitātes regulēšanu atkarībā no dienasgaismas spilgtuma, ir inovatīvi un tiks izmantoti arī praktiski.
Koks ir atjaunojams materiāls, un tas sevī iekļauj CO2 izmešus, līdz ar to koka konstrukcijas ir viens no visefektīvākajiem veidiem, kā attīstīt klimatneitrālu būvniecību Latvijā. Jebkura būvniecība prasa enerģijas patēriņu. Salīdzinot, piemēram, cementa ražošanu ar koka sagatavošanu, pirmā būs daudzkārt energoietilpīgāka, bet, lai iegūtu koka būvmateriālu, enerģijas patēriņš būs daudzkārt mazāks.
Par Ogres Centrālās bibliotēkas jaunbūvi
Ogres Centrālās bibliotēkas jaunbūves pasūtītājs ir Ogres novada pašvaldība. Šī ir viena no pirmajām publiskajām ēkām Latvijā, kas būvēta no CLT un GLT koka konstrukcijām. Turklāt šī būs pasīvā ēka jeb ēka ar nulles enerģijas patēriņu, kas apkurei, siltajam ūdenim, vēdināšanas sistēmas darbībai enerģiju iegūst no saules paneļiem.
Šobrīd darbi Ogres Centrālās bibliotēkas jaunbūvē ir nobeiguma posmā – noslēgumā ievirzījušies fasādes apdares 1. stāva koka apšuvuma darbi, apdares darbi iekštelpās, koka konstrukciju apdares darbi – slīpēšana un beicēšana, saules paneļu un zaļo sienu uzstādīšana, zaļā jumta izbūve, inženiersistēmu gala iekārtu montāža un regulēšana. Paralēli darbiem būvē notiek arī teritorijas labiekārtošana ar bruģa seguma ieklāšanu, terases izbūvi, margu montāžu un citiem darbiem.