Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja astrolabija atgūst savu vēsturisko izskatu

• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 

Armilārā sfēra jeb sfēriskā astrolābija vēsturiski bija astronomijas instruments Saules un spožāko zvaigžņu stāvokļa noteikšanai. 18. gs. tā bija zinātnes un zinību apgūšanas simbols.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ir vecākais publiskais muzejs Latvijā un Baltijā, kā arī viens no vecākajiem Eiropā. Muzejs atrodas Vecrīgā, ievērojamā 13.–20. gs. arhitektūras piemineklī – Rīgas Doma ansamblī. Šodien muzeja krājumā ir vairāk nekā 500 000 priekšmetu, kas sistematizēti aptuveni 80 kolekcijās.

1791. gadā Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju pārcēla uz Rīgas Doma ansambļa austrumu spārnu, kas tika pārbūvēts pilsētas bibliotēkas un muzeja vajadzībām. Pilsētas bibliotēka un tās zelminis izbūvēts 1778. gadā arhitekta Kristofa Haberlanda vadībā. Kā liecina vēsturiskās izpētes dati, 1779. gada jūlijā Pilsētas kases kolēģija piekrita, ka topošās bibliotēkas jaunbūves dienvidu zelminim „no dzelzs” tiek izgatavota „pasaules lode” ar diametru 3,5 pēdas, „ažūru puslodes formas grozu” (diametrs 4 pēdas) un „lietus metāla balstus” (grozam, 2,5 pēdas augstus, kas sastiprināti ar bultskrūvēm). Īstenotajā variantā „lietie balsti” nav realizēti – lodes grozs stiprināts uz profilēta postamenta.

Projekta ietvaros tika atjaunota sfēras dzelzs konstrukcijas. „Pasaules lodes” centrā esošajam stienim jeb „rādītājam” tika izgatavots jauns bultas gals un apakšējie “spārniņi”, atjaunots centrālās lodes zeltījums, kā arī veikta pamatnes svina profilu attīrīšana un šuvojuma pārlodēšana. Tika restaurēta ēkas dienvidu fasāde un atjaunots dakstiņu un kapara jumta segums.

Pasūtītājs: VAS “Valsts nekustamie īpašumi”
Projekta autors: PS "Pils projekts"
Būvuzņēmējs: SIA RERE MEISTARI