Ziņas
Ir ielikts topošā Muzeju krātuvju kompleksa pamatakmens
Šodien svinīgā pasākumā tika ielikts pamatakmens mūsdienīgai Muzeju krātuvju kompleksa būvei. Pasākumā piedalījās LR kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece attīstības un finanšu jautājumos Baiba Zakevica, VAS „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols, RERE GRUPA valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš – Āboliņš un muzeju pārstāvji, kuru krājumi atradīs sev mājvietu modernajā kompleksā.
Pasākuma laikā īpašā kapsulā tika ievietots vēstījums nākamajām paaudzēm, kā arī laikam raksturīgās piemiņas zīmes. LR kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece attīstības un finanšu jautājumos Baiba Zakevica pasākuma laikā nolasīja kultūras ministres Daces Melbārdes vēstījumu: „Muzeja krātuvju kompleksā paredzēts izvietot ļoti ievērojamu un lielu Latvijas muzeju kolekcijas, kas kopumā iekļauj vairāk nekā 2 miljonus krājuma vienību. Tā ir trešdaļa no visa Latvijas muzeju vērtību. Krājumu komplekss ne vien padarīs pieejamu nacionālā muzeju krājuma neredzamo daļu, ļaujot pilnībā izmantot tās potenciālu, bet arī dos iespēju palielināt krājuma redzamo daļu muzejos. Šis apjomīgais darbs un krātuves izveide ir milzīgs solis uz priekšu kolekciju saglabāšanā, to ilgtspējas nodrošināšanā un nepārprotams ieguvums šo materiālu pieejamībai.”
VNĪ realizētais apjomīgais un tehniski sarežģītais Muzeju krātuvju kompleksa projekts ir veidots kā vienots arhitektonisks risinājums, ārēji neatdalot atsevišķu muzeju zonas. Vienlaikus, ēkā katram muzejam paredzēta sava, no citiem muzejiem neatkarīga zona (krātuves, darba, restaurācijas, darbnīcu, noliktavu, koplietošanas un apmeklētāju telpas). Savukārt visiem muzejiem kopīgā telpa ir galvenā ieejas zona kompleksa centrā, kas paredzēta gan muzeju krātuvju darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Katra muzeja krātuvēm paredzēta atbilstoši organizēta smagā kravas transporta piebraukšana.
Izvietojot muzejus vienotā ēkā, veidojas kompakts un funkcionāli lietderīgs plānojums ar vienotu publiski pieejamu daļu, vienotām koplietošanas un inženiertehniskajām telpām. Lēmums par šādas vienotas ēkas būvniecības risinājumu pieņemts, ņemot vērā, ka no ēkas būvniecības un tālākās ekspluatācijas viedokļa ekonomiski izdevīgāk ir izbūvēt un izmantot vienu siltummezglu, vienotu apkures, ventilācijas un gaisa dzesēšanas sistēmu un citas inženierkomunikāciju sistēmas, kā arī veikt vienotu ēkas apsardzi, kopīgajā muzeju telpā izvietojot apsardzes kontroles sistēmu, ugunsdzēsības izziņošanas sistēmu un piekļuves sistēmas kontroli - tādējādi ievērojami ekonomējot līdzekļus gan būvniecības darbiem, gan ēku apsaimniekošanai.
VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols: „Vērienīgais projekts realizēsies ar Latvijā vēl nebijušu muzeju krātuvju kompleksa izveidi. Muzeju krātuvē atbilstošos, nemainīgos apstākļos droši glabāsies mūsu kultūras mantojums un vēstures liecības – mākslas darbi, skulptūras, kino lentas u.c. Projektēšanas gaitā, izvērtējot muzeju prasības, tika rasti labākie risinājumi krājumu glabāšanai un restaurācijas darbnīcu izvietošanai. Šāda mēroga un nozīmes projekts - speciāli būvēta muzeju glabātuve, ir unikāla celtne Latvijas pastāvēšanas vēsturē.”
Kompleksa būvniecību veic pilnsabiedrība “RERE MEISTARI 1”, ar kuru noslēgts līgums 20 478 622,25 euro apmērā. Būvniecības īstenošana tiks veikta būvniecības I kārtas apstiprinātā finansējuma ietvaros. Projektu plānots īstenot līdz 2018.gada 30.aprīlim.
A/S RERE GRUPA valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš: “Muzeju krātuvju projekts arī mums būvniekiem ir īpašs – mēs uzbūvēsim ne tikai apjomīgu būvi, bet arī būsim devuši savu ieguldījumu mantojuma saglabāšanai nākamajām paaudzēm. Šodien ir pienācis brīdis, kad līnijas rasējumā pārtop par līnijām dabā. Projekts ir apjomīgs un pietiekami sarežģīts, tāpēc novēlam un ceram uz profesionālu un konstruktīvu sadarbību gan ar projektētājiem, gan pasūtītāju.”
Muzeju krātuvju kompleksa kopējā projektētā platība ir 30 332 m2, no kuras LNMM krājumam paredzēti 8 904 m2, LNVM krājumam 12 306,5 m2, RMM un RKM krājumiem 7 891,3 m2, bet pārējā platība 1 230,2 m2 apmeklētāju publiskajai zonai.
Projekta autors - SIA "Arhitektu birojs KRASTS", arhitekte Renāte Truševska
Būvuzraudzība - SIA "P.M.G.", būvuzraugs Aivars Žagars